Cietušo statuss kriminālprocesa ietvaros

Cietušo statuss kriminālprocesa ietvaros

Uzlabojot cietušo tiesību aizsardzību: pieeja juridiskai palīdzībai

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Komisijas atbalstu

Satura saraksts:

I. Ievads II. Juridiskā palīdzība cietušajiem III. Cietušā un likumpārkāpēja izlīguma iespējas IV. Cietušais kriminālprocesa ietvaros V. Cietušo tiesības izmeklēšanas laikā VI. Cietušo tiesības pārējo kriminālprocesa stadiju laikā VII. Cietušo piedalīšanās izmeklēšanas darbībās VIII.Regulējums, kas attiecas uz īpaši mazaizsargātām cietušo grupām IX. Kompensācijas cietušajiem X. Kriminālprocesa izmaksas

I. Ievads

Vai Jūs esat cietušais? Priekšnoteikumi, lai persona tiktu atzīta par cietušo, minēti Kriminālprocesa likuma 95.pantā: (1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. (2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim. (3) Ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks.

Kā tiek iegūts cietušā statuss kriminālprocesā? Lai iegūtu cietušā statusu kriminālprocesā, ir nepieciešams procesa virzītāja lēmums: (1) Personu par cietušo atzīst izmeklētājs, prokurors vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. (2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā. (3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida piekrišanu. Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu. (4) Tiesa var atzīt personu par cietušo krimināllietas iztiesāšanā līdz tiesas izmeklēšanas sākumam pirmās instances tiesā, ja tiesai pieteikts šāds lūgums. Tiesas lēmumu ieraksta protokolā, un tas nav pārsūdzams.

Noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzība – vispārīgs regulējums I Cietušā tiesību vispārīgi principi noteikti KPL 97.pantā: (1) Cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai. (2) KPL noteiktās tiesības (98., 99., 100. un 101.pants) cietušais var īstenot tikai tajā kriminālprocesa daļā, kura tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums. (3) Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību, kā arī tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem.

Noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzība – vispārīgs regulējums II (4) Cietušais — fiziskā persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību. (5) Cietušā — juridiskās personas tiesības īsteno tās pārstāvis. (6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt zvērinātu advokātu, zvērināta advokāta palīgu vai advokātu, kas savu kvalifikāciju ieguvis ārpus Latvijas (ja šis advokāts atbilst KPL 79.panta 2.daļā noteiktajam) juridiskas palīdzības sniegšanai. (7) Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi. (8) Cietušais visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai. (9) Bez cietušā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

Cietušā statusa būtība kriminālprocesa ietvaros Cietušajam kriminālprocesā būtu jābūt uzmanības centrā, maksimāli valstij iestājoties par cietušā cieņas un pamattiesību aizsardzību. Kriminālprocesā ne tikai sodam jābūt humānam, bet arī valsts un tās pārstāvju attieksmei pret cietušo jābūt cilvēcīgai. Pretējā gadījumā nav iespējams kriminālprocesā sasniegt taisnīgumu. Kriminālprocesa laikā cietušajam ir tiesības prasīt cieņas pilnu attieksmi pret sevi.

Kur Jūs varat saņemt palīdzību? • Valsts policija - http://www.vp.gov.lv/ Čiekurkalna 1. līnija 1, k – 4, LV – 1026 Telefona numurs: +37167075212, fakss: +371 67075053, e-pasts: [email protected].

• Ģenerālprokuratūra - http://prokuratura.gov.lv Kalpaka bulvāris 6, Riga, LV-1801 Telefona numurs: +371 67044400, fakss: +371 67044449 [email protected]

• Juridiskās palīdzības administrācija - http://www.jpa.gov.lv/ Pils laukums 4, Riga, LV-1050 Telefona numurs: +371 67514200, fakss: +371 67514209 [email protected]

Kur Jūs varat saņemt palīdzību? • Biedrība “Patvērums „Drošā māja”” - http://www.patverums-dm.lv/ Lāčplēša iela 29 - 3, Rīga, LV-1011 Telefona numurs: +371 67898343, fakss: +371 28612120, e-pasts: [email protected]

• Biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta”” - http://marta.lv/ Matīsa iela 49 – 3, Rīga, LV-1009 Telefona numurs: ++371 6 7222922, fakss: +371 67378538 e-pasts: [email protected]

• Biedrība „Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes” – www.skalbes.lv Kungu iela 34, Rīga, LV – 1050 Telefona numurs: +371 6 7222922 [email protected]

Kādi ir būtiskākie normatīvie akti, kas attiecas uz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem? Latvijas Republikas Satversme (sevišķi – 8.nodaļa) http://likumi.lv/doc.php?id=57980

Kriminālprocesa likums (sevišķi – 6.nodaļa) http://likumi.lv/doc.php?id=107820

Par valsts kompensāciju cietušajiem http://likumi.lv/doc.php?id=136683

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums http://likumi.lv/doc.php?id=104831

Kādi ir būtiskākie normatīvie akti, kas attiecas uz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem? Ministru kabineta 04.10.2005. noteikumi Nr.754 “Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru” http://likumi.lv/doc.php?id=118719

Ministru kabineta 04.12.2007. noteikumi Nr.825 “Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību” http://likumi.lv/doc.php?id=167543

II. Juridiskā palīdzība

Kādos gadījumos un kur Jūs varat saņemt bezmaksas juridisku palīdzību? Kriminālprocesa ietvaros Uz bezmaksas juridisku palīdzību kriminālprocesa ietvaros var pretendēt nepilngadīga cietušā pārstāvis, kā arī cietušais – pilngadīga persona, kas ir trūcīga vai maznodrošināta. Lai palīdzību saņemtu, jāvēršas pie pie procesa virzītāja ar lūgumu uzaicināt pārstāvi - advokātu cietušā tiesību un interešu aizsardzībai kriminālprocesā.

Kādos gadījumos un kur Jūs varat saņemt bezmaksas juridisku palīdzību? Civilprocesa ietvaros I Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu civillietās (piemēram, ja tā nepieciešama kaitējuma piedziņai) atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija (JPA). Ir sekojoši priekšnoteikumi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai civillietās: (1) Persona ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. (2) Persona pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), (3) Persona atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

Kādos gadījumos un kur Jūs varat saņemt bezmaksas juridisku palīdzību? Civilprocesa ietvaros II Atbilstot minētajiem kritērijiem, Jums jārīkojas sekojoši: 1. Aizpildiet JPA mājas lapā pieejamo veidlapu (http://www.jpa.gov.lv/valsts-nodrosinatas-juridiskaspalidzibas-veidlapas); 2. Pievienojiet izziņu/apliecinošu dokumentu par atbilstību norādītajiem priekšnoteikumiem un iesniedziet dokumentus JPA: • •

atnesot tos personīgi vai nosūtot pa pastu uz JPA, Pils laukumā 4, Rīgā. nosūtot uz e-pastu [email protected], izmantojot drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu.

Jautājumu gadījumā Jums ir iespēja sazināties ar JPA pa bezmaksas informatīvo telefona numuru 80001801 vai, ieskatoties mājas lapā www.jpa.gov.lv sadaļā „Pakalpojumi”.

Kādos gadījumos un kur Jūs varat saņemt bezmaksas juridisku palīdzību? Administratīvā procesa ietvaros Šobrīd cietušajiem nav paredzēta iespēja saņemt bezmaksas juridisku palīdzību tieši administratīvā procesa ietvaros. Ja esat atzīts par cietušo kriminālprocesa ietvaros, Jūs varat kļūt par administratīvā procesa dalībnieku, pārsūdzot kādu iestādes lēmumu (piemēram, gadījumā, ja Jūs neapmierina lēmums par valsts kompensācijas piešķiršanu/nepiešķiršanu vai lēmums par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu).

Kas var būt Jūsu pārstāvis? Ja esat pilngadīga persona: Jūs varat pilnvarot jebkuru citu pilngadīgu fizisku personu būt par Jūsu pārstāvi kriminālprocesa ietvaros (tam būs nepieciešama notariāla pilnvara). Vienīgais ierobežojums – Jūsu pārstāvis nevar būt personai, kurai nodibināta aizgādnība. Ja Jūs vēlaties pilnvarojumu izteikt mutvārdos, procesa virzītājs to noformē rakstveidā. Šo pilnvaru parakstāt Jūs un pārstāvis, bet procesa virzītājs apliecina pušu parakstus.

Tiesas sēdē mutvārdos doto pilnvarojumu ieraksta tiesas sēdes protokolā. Advokāta kā pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis.

Kas var būt Jūsu pārstāvis? Ja cietušais ir nepilngadīga persona, par pārstāvi var būt: 1) māte, tēvs vai aizbildnis; 2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies; 3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis; 4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības.

Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli. Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai augstāk minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā — pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja — advokāta uzaicināšanu. Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā

Kas var būt Jūsu pārstāvis? Ja cietušais ir persona, kurai ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ, par pārstāvi var būt: 1) tās aizgādnis; 2) māte, tēvs vai aizbildnis; 3) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies; 4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis; 5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības. Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar.

Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai augstāk minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā — pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja — advokāta uzaicināšanu. Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

Kas var būt Jūsu pārstāvis? Izlemjot jautājumu par atļauju personai piedalīties kriminālprocesā kā nepilngadīgā vai cietušā, kuram ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ, pārstāvim, procesa virzītājs ievēros KPL norādīto secību (lūdzu, skatīt divus iepriekšējos slaidus), kā arī ņems vērā konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

Kā Jums var palīdzēt advokāts? Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai visa kriminālprocesa laikā. Minēto tiesību nav advokātam, kas piedalās kā cietušā pārstāvis. Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā līdzdalību, un pēc cietušā lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības. Advokāta kā juridiskās palīdzības sniedzēja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis.

Ja Jūs nevarat atļauties maksāt par advokāta pakalpojumiem... Uz bezmaksas juridisku palīdzību kriminālprocesa ietvaros var pretendēt cietušais – pilngadīga persona, kas ir trūcīga vai maznodrošināta, kā arī nepilngadīga cietušā pārstāvis. Lai palīdzību saņemtu, jāvēršas pie pie procesa virzītāja ar lūgumu uzaicināt pārstāvi - advokātu cietušā tiesību un interešu aizsardzībai kriminālprocesā.

Bezmaksas juridiska palīdzība Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai tā pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā — pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja — advokāta uzaicināšanu. Šajos gadījumos advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Procesa virzītājs lēmumu par nepieciešamību nodrošināt pārstāvi kriminālprocesā paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam. Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā. Procesa virzītājs procesuālajās darbībās, kuras veicamas nekavējoties un kurās iesaistīts cietušais, ja nepieciešams, advokātu pārstāvības nodrošināšanai uzaicina atbilstoši attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākā sastādītajam advokātu dežūru grafikam.

Vai pārstāvja / advokāta piedalīšanās kriminālprocesā jebkādā veidā ierobežo Jūsu tiesības? Pārstāvja piedalīšanās:

Advokāta piedalīšanās:

Piecpadsmit gadu vecumu sasnieguša nepilngadīgā cietušā pārstāvis izmanto tiesības kopā ar savu pārstāvamo.

Advokāts rīkojas Jūsu interesēs, bet kriminālprocesā Jūs neaizvieto.

Persona, kurai ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ vai persona, kas jaunāka par piecpadsmit gadiem – tiesības pilnībā pieder pārstāvim un pastāvīgi tās īstenot nevar.

Advokāts Jūsu tiesības izmanto pēc Jūsu lūguma – pilnīgi vai daļēji.

Ko darīt, ja vēlaties mainīt advokātu? Visa kriminālprocesa laikā cietušajam ir tiesības mainīt advokātu. Ja cietušajam piešķirts valsts apmaksāts advokāts, tad ar motivētu lūgumu jāvēršas pie procesa virzītāja. Ja pastāvēs objektīvi iemesli, piem., nekvalitatīva juridiskās palīdzības sniegšana vai ētikas pārkāpumi, advokāts var tikt nomainīts.

III. Cietušā un likumpārkāpēja izlīguma iespējas

Ja Jūs piekrītat izlīgumam ar likumpārkāpēju – kā to īstenot? Atbilstoši KPL 97.pantā norādītajiem principiem, visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos Jums ir tiesības izlīgt ar personu, kas radījusi kaitējumu. KPL 381.pants nosaka, ka izlīgumu kriminālprocesā var īstenot pats procesa virzītājs, Valsts probācijas dienests, kā arī puses var iesniegt procesa virzītājam notariāli apliecinātu izlīgumu.

Izlīguma iespējas Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probācijas dienestu, bet, ja kaitējumu Jums nodarījis nepilngadīgais, Valsts probācijas dienests tiek informēts visos gadījumos (izņemot situācijas, kad izlīgums jau noslēgts).

Valsts probācijas dienesta vadīts izlīgums Izlīgums ir brīvprātīga cietušā un likumpārkāpēja tikšanās un iesaistīšanās sarunā ar starpnieka palīdzību, lai kopīgi runātu par notikušo un kopā meklētu pieņemamu un savstarpēji taisnīgu risinājumu.

Izlīgums starp likumpārkāpēju un cietušo iespējams tikai tad, ja likumpārkāpējs atzīst, ka ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kā arī atzīst lietas faktus, un iesaistītās puses brīvprātīgi piekrīt piedalīties izlīgumā.

Kā tiek uzsākts izlīguma process? To organizē, ja kādā no Valsts probācijas dienesta struktūrvienībām ir saņemts: (1) procesa virzītāja rakstisks pieprasījums, (2) tiesneša ierosinājums vai (3) iesaistītās puses – Jūsu vai likumpārkāpēja, rakstisks iesniegums. Ja izlīgumu organizē, pamatojoties uz iesaistītās puses – Jūsu vai likumpārkāpēja, rakstisku iesniegumu, Valsts probācijas dienests piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par to rakstiski informē procesa virzītāju, pievienojot iesnieguma kopiju.

Kā tiek uzsākts izlīguma process? Ja iesniegums par izlīguma organizēšanu saņemts no likumpārkāpēja, Valsts probācijas dienests ar Jums sazināsies, lai uzzinātu, vai piekrītat izlīguma īstenošanai. Sazināšanās var notikt, piemēram, piezvanot, nosūtot e-pastu vai nosūtot uzaicinājumu pa pastu.

Ja 15 darba dienu laikā no Jums netiek saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka Jūs nevēlaties piedalīties izlīgumā. Kā jau minēts, izlīgums ir iespējams visās kriminālprocesa stadijās, tāpēc likumpārkāpējs, piemēram, izlīguma procesa laikā var atrasties pirmstiesas apcietinājumā vai brīvības atņemšanas iestādē.

Kā noris izlīguma process? Izlīgums parasti tiek organizēts Valsts probācijas dienesta telpās, tomēr starpnieks un puses par izlīguma sēdes vietu un laiku vienojas. Izlīgumā piedalās likumpārkāpējs, Valsts probācijas dienesta starpnieks un cietušais, tomēr pusēm ir iespēja uzaicināt līdz atbalsta personu. Ja Jūs vēlaties izlīgumā piedalīties kopā ar kādu no saviem tuviniekiem vai draugiem, informējiet par to starpnieku, jo tad arī otrai pusei tiks piedāvāta iespēja ierasties kopā ar atbalsta personu.

Kādas ir izlīguma izmaksas? Valsts probācjas dienests izlīgumu organizē un vada bez maksas. Ja gadījumā puses vienojas par tulka nepieciešamību, arī šos izdevumus sedz Valsts probācjas dienests. Ja likumpārkāpējs atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai ieslodzījuma vietā, bet Jūs – citā administratīvajā teritorijā, Jums ir tiesības saņemt samaksu, kas saistīta ar ierašanos uz izlīguma sēdi brīvības atņemšanas iestādē vai ieslodzījuma vietā: - par sabiedriskā transporta izdevumiem; - par personīgā transporta izmantošanu (šeit jāmin ierobežojums – samaksa 0,10 euro apmērā par katru nobraukto kilometru).

Kādi ir Jūsu ieguvumi no piedalīšanās izlīgumā? Valsts probācijas dienesta speciālisti norāda, ka pēc piedalīšanās izlīgumā, cietušās personas min šādus ieguvumus: • Ātrāk kā tiesāšanās ceļā var saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu; • Var paust likumpārkāpējam savu viedokli un izjūtas par notikušo; • Var saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par notikušo; • Gūst lielāku drošības sajūtu nākotnei.

Kādas ir izlīguma sekas? Ja likumpārkāpējs ir izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izlīguma noslēgšana ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai. Izlīgumā parasti tiek ietverti nosacījumi, kas likumpārkāpējam jāpilda (piemēram, kompensācijas samaksa)– ja tas netiek darīts, Jums ir tiesības celt prasību tiesā saskaņā ar Civilprocesa likumu.

IV. Cietušais kriminālprocesa ietvaros

Kriminālprocesa stadijas

Izmeklēšana (izmeklētājs vai izņēmuma gadījumā - prokurors)

Kriminālvajāšana (prokurors)

Lietas sagatavošana Iztiesāšana Tiesas iztiesāšanai (tiesas sastāvs) nolēmums ir (tiesnesis) stājies spēkā (tiesnesis)

Ierobežotas iespējas piedalīties kriminālprocesā Ja cietušais ir persona, kurai ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ, par pārstāvi var būt: 1) tās aizgādnis; 2) māte, tēvs vai aizbildnis; 3) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies; 4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis; 5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības. Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar.

Ierobežotas iespējas piedalīties kriminālprocesā Ja cietušais ir nepilngadīga persona, tā cietušā tiesības realizē pārstāvis. 1) māte, tēvs vai aizbildnis; 2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies; 3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis; 4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības. Šajā situācijā cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli. Savukārt, ja nepilngadīgais ir sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu, cietušā pārstāvis izmanto tiesības kopā ar savu pārstāvamo.

V. Cietušo tiesības izmeklēšanas laikā

Ziņošana par noziedzīgu nodarījumu Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.

Noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušās personas iesniegums par nodarīto kaitējumu ir viens no pamatiem kriminālprocesa uzsākšanai.

Cietušo tiesības pirmstiesas kriminālprocesā (I) Cietušo personu tiesības pirmstiesas kriminālprocesā ietvertas KPL 98.pantā: 1) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām; 2) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu; 3) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma; 4) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību; 5) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā;

Cietušo tiesības pirmstiesas kriminālprocesā (II) Cietušo personu tiesības pirmstiesas kriminālprocesā ietvertas KPL 98.pantā: 6) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem; 7) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem). Izmeklēšanas darbību laikā - aptaujā un nopratināšanā, cietušajam ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi.

Cietušo tiesības iesaistīties pirmstiesas kriminālprocesa norisē Jums ir KPL paredzētas tiesības iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu. Dažādas izmeklēšanas darbības cita starpā ietver, piemēram, pratināšanu, apskati, kratīšanu u.c. Tāpat KPL paredz, piemēram, tiesības iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma.

Cietušo tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un lūgt izgatavot lietas materiālu kopijas Jums ir tiesības pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas

saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru Jums nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem.

Kā rīkoties gadījumā, ja esat neapmierināts ar kādu procesa virzītāja (vai citas amatpersonas) rīcību vai lēmumu? Likumā Jums ir paredzētas tiesības iesniegt sūdzību par amatpersonas rīcību vai lēmumu - vispārīgi sūdzību iesniegšanas noteikumi norādīti KPL 337.pantā.

Kam iesniegt sūdzību? Par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību

PROCESA VIRZĪTĀJAM

Par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcību vai lēmumiem

UZRAUGOŠAJAM PROKURORAM

Par prokurora rīcību vai lēmumiem

AMATĀ AUGSTĀKAM PROKURORAM

Par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai lēmumiem VAI par tiesneša rīcību

TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJAM

Par tiesas vai tiesneša nolēmumu

AUGSTĀKA LĪMEŅA TIESAI

Sūdzību iesniegšanas termiņi Kādi ir termiņi sūdzību iesniegšanai? Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas procesā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā, ja nav īpaši paredzēts cits termiņš.

Izmeklētāja vai prokurora lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas. Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas. Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā nav paredzēts cits termiņš. Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.

VI. Cietušo tiesības pārējo kriminālprocesa stadiju laikā

Cietušā tiesības pirmās instances tiesā Jums ir tiesības: 1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku; 2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam; 3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā; 4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu; 5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē; 6) iesniegt pieteikumus; 7) uzstāties tiesas debatēs; 8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu; 9) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

Informācija par tiesas sēdes norises laiku un vietu Uz tiesas sēdi Jūs tiksiet aicināts ar pavēsti. Pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz Jūsu norādīto adresi, bet, ja Jūs aicina pirmo reizi, — uz dzīvesvietu vai juridisko adresi. Pavēsti var nosūtīt arī uz Jūsu norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja pavēste Jums nogādāta pa pastu, uzskatāms, ka par tiesas sēdes laiku un vietu Jums ir paziņots septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā. Savukārt, ja pavēste nosūtīta uz Jūsu norādīto e-pasta adresi, uzskatāms, ka Jūs esat informēts otrajā darbdienā pēc pavēstes nosūtīšanas. Ja Jūs neieradīsieties uz tiesas sēdi, krimināllietu iztiesā bez Jūsu klātbūtnes, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst, ka Jūsu piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta vai Jūs attaisnojoša iemesla dēļ lūgsiet tiesas sēdi atlikt.

Vai tiesas sēdes ietvaros Jūs informēs par Jūsu tiesībām? Tiesa informē tikai par tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas tiesībām, tomēr detalizēti neiepazīstina cietušo ar viņa tiesībām nākamajās kriminālprocesa stadijās. Kriminālprocesa 98., 99., 100. un 101. pantā Jūs atradīsiet uzskaitījumu tiesībām pirmstiesas un tiesas procesā visās tiesu instancēs.

Cik lielā mērā Jūs varat iesaistīties tiesas procesā? Pirmās instances un apelācijas instances tiesas sēdes ietvaros cietušajam ir tiesības: - izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu; - piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē; - iesniegt pieteikumus (piemēram, pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju var iesniegt līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā); - uzstāties tiesas debatēs, t.sk. izteikties par kaitējuma atlīdzību un apsūdzētajam piemērojamo sodu.

Vai Jūs varat iepazīties ar lietas materiāliem un lūgt izgatavot to kopijas? Pirmstiesas procesā prokuroram ir pienākums Jums izsniegt saņemšanai paredzēto lietas materiālu kopijas – pēc Jūsu pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kurā esat atzīts par cietušo vai ar prokurora piekrišanu iepazīstina ar šiem krimināllietas materiāliem.

Pēc Jūsu pieteikuma prokurors nodrošina iespēju iepazīties ar arhīva lietas materiāliem un saņemt nepieciešamo materiālu kopijas, par to izdarot atzīmi arhīva lietā un informējot tiesu.

Vai Jūs varat iepazīties ar lietas materiāliem un lūgt izgatavot to kopijas? Pēc tam, kad lieta nodota tiesai, Jūs drīkstat iepazīties ar materiāliem, kas papildus pievienoti krimināllietai pēc tās saņemšanas tiesā, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar Jūsu intereses un tiesības, izņemot likumā paredzētos gadījumus, bet, pastāvot objektīvai nepieciešamībai, drīkst iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar Jūsu intereses un tiesības. Ja, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, Jūs esat atteicies iepazīties ar lietas materiāliem vai saņemt šo materiālu kopijas, tas var būt par pamatu lūguma noraidīšanai. Ja apelācijas vai kasācijas instancē krimināllietai pievienoti vēl citi materiāli, Jums ir tiesības ar tiem iepazīties vai saņemt šo materiālu kopijas.

Tulka palīdzības pieejamība tiesas sēdes laikā Jums ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru protat! Ja Jums ir nepieciešama tulka palīdzība, Jums tai jābūt pieejamai bez atlīdzības.

Noziedzīgos nodarījumos cietušais kā liecinieks Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida piekrišanu. Ja persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums, nevēlas iegūt cietušā statusu, tā iegūst liecinieka statusu.

Kādas ir Jūsu tiesības tiesā? Tiesā Jums ir tiesības: 1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku; 2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam; 3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā; 4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu; 5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē; 6) iesniegt pieteikumus; 7) uzstāties tiesas debatēs; 8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu; 9) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā; 10) saņemt apelācijas sūdzību un kasācijas sūdzību kopijas, ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums

Vai Jums ir tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu? Kādas ir Jūsu tiesības apelācijas instances tiesā? Jums ir tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā. Apelācijas instances tiesas sēdē Jums ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt. Ja pieņemts lēmums par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, Jums ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

Tāpat Jums ir tiesības tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

Kā rīkoties, ja tiesas nolēmums ir stājies spēkā, bet Jūs ar to neesat apmierināts? Spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā, pēc advokāta un prokurora attiecīgi pieteikuma un protesta. Pieteikumu par tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās un attaisnotās personas uzdevumā vai tādas personas uzdevumā, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, var iesniegt advokāts. Ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas vai notiesātās un attaisnotās personas vai tādas personas, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, lūguma. Pieteikumu vai protestu iesniedz Augstākajā tiesā.

Kā rīkoties, ja tiesas nolēmums ir stājies spēkā, bet Jūs ar to neesat apmierināts? Pieteikumu vai protestu var iesniegt, ja: 1) nolēmumu pieņēmis nelikumīgs tiesas sastāvs; 2) dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktajā kārtībā nav piedalījies nolēmuma pieņemšanā; 3) Kriminālprocesa likuma 574. vai 575. pantā minētie pārkāpumi noveduši pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.

VII. Cietušo piedalīšanās izmeklēšanas darbībās

Pienākums piedalīties izmeklēšanas darbībās Jums ir pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā. Jums nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības un Jūs nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja vien Jūs netiekat aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā. Jums ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi. Ar šo paziņojumu Jūs apņematies 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

Izmeklēšanas darbības – aptauja un nopratināšana Aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir visas liecinieka tiesības un pienākumi. Tāpēc, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 111.pantam, Jums, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

Jums ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un noteiktajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība. Jūs nedrīkstat izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu esat īpaši brīdināts.

Pienākums liecināt Ja Jūs nepamatoti atteiktos dot liecību, Jūs varat tikt sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. (Krimināllikuma 302. pants). Tomēr Jums ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, t.i., saderināto laulāto, vecākiem, bērniem, brāļiem vai māsām, vecvecākiem, mazbērniem. Šādā gadījumā atteikšanās no liecināšanas uzskatāma par pamatotu un par to nedraud nekāda veida atbildība.

VIII. Regulējums, kas attiecas uz īpaši mazaizsargātām cietušo grupām

Nepilngadīgo tiesības Jau iepriekš norādīts, ka nepilngadīgās personas savas tiesības īsteno ar pārstāvja starpniecību. Ja nepilngadīga persona sasniegusi 15 gadu vecumu, tā savas tiesības īsteno kopā ar pārstāvi, bet jebkurā vecumā nepilngadīgajam ir tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli. Lai nodrošinātu papildu tiesību aizsardzību nepilngadīgām personām, tām ir iespēja saņemt bezmaksas juridisku palīdzību. Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai nepilngadīgā pārstāvis iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu.

Cilvēku tirdzniecības upuri Papildus citām tiesībām, kas izriet no cietušā statusa, cilvēku tirdzniecības upuriem ir īpaši izceltas tiesības uz valsts

kompensāciju. Ieskatoties sadaļā “kompensācija cietušajiem”, uzzināties vairāk par iespējām kompensāciju saņemt.

IX. Kompensācija cietušajiem

Kāda veida kompensāciju var pieprasīt noziedzīgos nodarījumos cietušie? Kriminālprocesa likuma vispārīgais uzstādījums paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Jūs varat pieprasīt: 1) Kompensāciju kriminālprocesa ietvaros; 2) Kompensāciju civilprocesuālā kārtībā; 3) noteiktos gadījumos – valsts kompensāciju.

Kompensācija kriminālprocesa ietvaros Kriminālprocesa 26.nodaļa veltīta jautājumiem, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana.

Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Apsūdzētais to var samaksāt brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Pieteikums par kompensācijas saņemšanu Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju

jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām — tikai jānorāda. Pieteikums jāiesniedz procesa virzītājam – to var darīt rakstveidā vai izteikt mutvārdos (mutvārdu pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā). Kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist Jūsu noteiktajam kompensācijas apmēram, vai to var noteikt, savstarpēji vienojoties. Šādu vienošanos noformē rakstveidā, vai to pēc abu pušu lūguma ieraksta procesuālās darbības protokolā.

Kas tiek ņemts vērā, nosakot kompensācijas apmēru? Tiesa kompensācijas apmēru nosaks, izvērtējot Jūsu pieteikumu un ņemot vērā: 1) radīto mantisko zaudējumu apmēru; 2) noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu; 3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu; 4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu; 5) psihiskas traumas.

Kam var uzlikt par pienākumu maksāt kompensāciju? Pienākumu maksāt kompensāciju tiesa var uzlikt: 1) pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā; 2) nepilngadīgajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, — subsidiāri ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj, izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums; 3) personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai kura nodota radinieku vai citu personu gādībā; 4) juridiskajai personai, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.

Ja persona, kas nodarījusi Jums kaitējumu, neietilpst šajā uzskaitījumā, kaitējuma atlīdzināšanu nāksies panākt Civiltiesiskā kārtībā.

Atlīdzības pieprasīšana civiltiesiskā kārtībā Ja Jūs uzskatās, ka ar tiesas noteikto kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, Jums ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, tiks ņemta vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.

Pieprasot atlīdzību civilprocesuālā kārtībā, Jums nebūs jāmaksā valsts nodeva.

Valsts kompensācija cietušajiem (I) Likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem” paredzētos gadījumos cietušajiem ir tiesības saņemt valsts kompensāciju - ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā: 1) iestājusies personas nāve; 2) cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi; 3) aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība; 4) cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris; 5) cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

Valsts kompensācija cietušajiem II Ir būtiski atcerēties, ka tad, ja Jums noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts iepriekš minētais, valsts kompensācijas pieprasījums jāiesniedz gada laikā pēc dienas, kad esat atzīts par cietušo vai uzzinājāt par faktiem, kas dod tiesības iegūt cietušā statusu!

Valsts kompensācija cietušajiem II Lai iesniegtu pieprasījumu, Jums: 1. jāaizpilda JPA mājas lapā pieejamā veidlapa (http://jpa.gov.lv/pub/?id=150); 2. jāpievieno tai procesa virzītāja izziņa vai spēkā stājies galīgais procesa virzītāja nolēmums; 3. jāiesniedz dokumenti JPA - atnesot tos personīgi, nosūtot pa pastu (JPA, Pils laukumā 4, Rīgā) vai nosūtot uz e-pastu [email protected], izmantojot drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu. http://jpa.gov.lv/uploads/filedir/buklets_vkc.pdf

X. Kriminālprocesa izmaksas

Kas apmaksā izdevumus, kas radušies kriminālprocesa ietvaros? Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot, ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota vai persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Šos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Turklāt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu arī sedz no valsts līdzekļiem. Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojoša iemesla, var piedzīt no šīm personām.

Ar kādām izmaksām jārēķinās? Jums jārēķinās ar: • ceļa izdevumiem, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā (par sabiedriskā transporta un/vai personīgā transportlīdzekļa izmantošanu, izņemot taksometru),

• maksu par naktsmītni (ne vairāk kā EUR 57 par diennakti Rīgā un EUR 43 par diennakti citās apdzīvotajās vietās), • izmaksām neveicot savu darbu. Minētos procesuālos izdevumus kompensē no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Citus izdevumus, kas radušies kriminālprocesā, atlīdzina to faktiskajā apmērā, pamatojoties uz procesa virzītāja pieņemto lēmumu.

Ja Jums ir grūtības apmaksāt kriminālprocesa ietvaros radušos izdevumus... Kriminālprocesa likums paredz kompensācijas kārtību, proti, atlīdzina jau radušos izdevumus. Ja personai nav līdzekļu vispār, tad tai ir iespējas vērsties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības.

Kā pieteikties uz izdevumu atlīdzināšanu? Izdevumus atlīdzina Ministru kabineta 04.10.2005. noteikumos Nr.754 noteiktajā kārtībā izmeklēšanas iestāde, prokuratūra, tiesa vai iestāde, kas administrē tiesas budžetu, no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, pamatojoties uz:

• procesa virzītāja apstiprinātu personas iesniegumu un • tam pievienotajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem.

Vai lēmumu par atteikumu atlīdzināt izdevumus var pārsūdzēt?

Ja saņemts pilnīgs vai daļējs atteikums atlīdzināt izdevumus kriminālprocesā, Jūs to varat pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja esat cietušais, Jums ir tiesības saņemt atbalstu un palīdzību!